The Chronicles of Harris Burdick: Fourteen Amazing Authors Tell the Tales, 2011
Luisa Lorija, Keita Dikamillo, Lemonijs Snikets, Stīvens Kings un citi. Kopumā 14 autori vienā bērniem domātā stāstu krājumā.
1984. gadā Kriss von Alsburgs publicēja grāmatu „The Mysteries of Harris Burdick”, kurā bija iekļautas nedaudz dīvainas stāstu ilustrācijas, bet nebija pašu stāstu. Leģenda vēsta, ka zīmējumus izdevējam kādā tumšā vakarā atnesis vīrs vārdā Haris Burdiks. Kopā 14 zīmējumus no 14 stāstiem. Izdevējs par zimējumiem bijis sajūsmā un vēlējies redzēt visu manuskriptu, bet noslēpumainais autors pēc tā vakara nekad vairs netika redzēts. Izdevējs viņu meklējis, bet nav izdevies iegūt nekādas ziņas nedz par šo autoru, nedz par viņa atrašanās vietu. Un tātad tika izdota grāmata, kurā bija tikai zīmējumi un stāstu nosaukumi un nekas vairāk. Ideja pavisam vienkārša – veicināt bērnu iztēli, ļaujot viņiem pašiem sacerēt ilustrācijām atbilstošus stāstiņus.
Šajā grāmatā pie tiem pašām ilustrācijām ir ķērušies profesionāli rakstnieki un 
izveidojuši visnotaļ interesantu stāstu krājumu. Tiem, kas pazīstami ar amerikāņu bērnu literatūru pietiks jau ar stāstu autoru vārdiem vien. Ja arī nekas cits nav lasīts, tad Stīvena Kinga vārds jau nu gan būs manīts (starp citu krājumā ir arī viņa sievas Tebitas Kingas stāsts). Saprotams arī es nevarēju atturēties neielūkojies šajā darbā.
Keitas Dikamillo stāstā „Trešā stāva guļamistaba” meitenīte raksta vēstules sa
vam brālim armijā. Stāsts par sadzīvošanu ar vecāku un savā ziņa arī brāļa zaudējumu. Stīvens Kings stāstā „Māja kļavu ielā” savij vienā stāstā mistiku un emocionāli vardarbīgu patēvu. Tāds psiholoģiskās spriedzes stāsts bērniem Kinga aizvien aizraujošajā stilā. Atmiņā paliekošākais ir Luisas Lorijas stāsts par lidojošo mūķeni. Atmiņā paliecis arī kāds naivi burvīgs stāsts, kurā kāds vīrs cīnās ar putekļu dēmonu. Un pavisam skaidra stāsta mācība: neatliec uz rītdienu
to, ko vari padarīt šodien.
Grāmata ir tiešām laba, tomēr lasīju to vairāk nekā gadu, pa stāstiņam vien šad un tad. Lielais vairums stāstu ir tiešām ļoti labi, bet atliek vien nopūsties un atzīt, ka laikam esmu kļuvis tiem par vecu. Tā nepārprotami ir laba literatūra, tomēr tā ir bērnu literatūra. Iesaku grāmatu tiem, kam reizumis gribas izlasīt kādu bērnišķīgi labu stāstu, kas ļauj atgriezties bērnībā. Nekādas atklāsmes nevajadzētu gaidīt, bet vienmēr var izbaudīt tiešām lieliskos zīmējumus.
Resursi: radoša Krisa von Alsburga mājaslapa
Menoikejs 